Dzimtmisas pamatskola,
Dzimtmisa, Iecavas novads,
Latvija, LV-3913

+371 639 46129,
skola@dzimtmisa.lv
 
 

Mūsu draugi

Dzimtmisas pamatskola iegūst jaunus draugus Vācijā.
28.01.2011



Septiņi Dzimtmisas pamatskolas skolēni (Kintija Liepiņa, Elīza Arāja, Roberts Jansons, Justīne Kante, Jānis Kļaviņš, Jānis Kozlovs un Māris Retiķis) kopā ar apmaiņas programmas vadītāju, vācu valodas skolotāju Lolitu Krēmeri un skolas direktori Janu Arāju laikā no 15. līdz 20. decembrim devās uz Billerbekas brāļu un māsu Eihenvaldu reālskolu Vācijā.

Šī starpvalstu draudzība izveidojās pagājušā gada septembrī, kad Billerbekas brāļu un māsu Eihenvaldu reālskolas direktore Barbara van der Vīlena un apmaiņas programmas koordinatore Marija Krumpele viesojās Rīgā, lai iepazītos ar kara laikā nogalināto ebreju bērnu (viņu vārdā nosaukta reālskola) piemiņas vietām Rīgā un tās apkārtnē.

Mēs jau sen bijām vēlējušies iegūt sadarbības partnerus Vācijā, un tagad mums tas ir izdevies, pateicoties veiksmīgām sarunām un sarakstei. Tikām uzaicināti pirms Ziemassvētkiem viesoties pie jaunajiem draugiem Billerbekā.

Billerbekas reālskolā mūs sagaidīja skolas vadība un viesģimenes. Mūsu skolēni dzīvoja vācu ģimenēs, baudīja viesģimeņu viesmīlību un labvēlīgās savstarpējās attiecības. Katru dienu skolēni apmeklēja mācību stundas, vēroja, kā notiek mācību darbs, vakaros kopā ar jaunajiem draugiem atgriezās viņu ģimenēs.

Mums bija iespēja kopā ar vācu skolēniem doties ekskursijā uz Minsteri. Vācu skolēni iejutās gidu lomās - viņi bija sagatavojuši plašu, vispusīgu stāstījumu par Minsteres vēsturiskajām celtnēm un objektiem.

Programmas noslēgumā notika Vācijas un Latvijas draudzības vakars, kurā mēs klājām Ziemassvētku galdu latvisko tradīciju garā un visus cienājām ar līdzatvestajiem pelēkajiem zirņiem un «Laimas» konfektēm. Vakara gaitā J. Arāja prezentēja Dzimtmisas pamatskolu, Iecavas novadu un Latvijas valsti. Kintija Liepiņa vācu valodā pastāstīja visiem par mūsu skolas vēsturi un šodienas aktualitātēm. Draudzības vakarā piedalījās gan skolotāji, gan skolēni, gan arī vācu ģimenes, kurās dzīvoja mūsu skolēni. Bijām sagatavojuši priekšnesumus vācu un latviešu valodā. Priekšnesumā iesaistījām visus pasākuma dalībniekus, arī vecākus. Draudzības vakars izdevās lieliski, jo mēs saņēmām uzslavas par to, ka pratām iepriecināt dalībniekus ar savu dziedāšanu un vispusīgajiem priekšnesumiem.

Mūsu jaunie draugi ir ļoti pozitīvi, atvērti un sirsnīgi. Viņi ir meklējuši informāciju par mūsu valsti, vēlas to apceļot, iepazīties ar tradīcijām. Mums ar direktori bija iespēja iepazīties ar mācību saturu un metodiku divās skolās gan Billerbekā, gan tās apkārtnē, un mēs secinājām, ka Latvijā mācību priekšmetu saturs ir krietni sarežģītāks un apjomīgāks.

Kopīgi pavadītais laiks pagāja ātri, un mums bija jāgatavojas mājupceļam. Lai arī izbraukšana no Billerbekas uz Diseldorfas lidostu notika pusnaktī, atvadīties bija atbraukušas visas viesģimenes kopā ar saviem bērniem. Mūs ceļā pavadīja 9. klases skolnieka Heinriha latviski teiktie vārdi: «Jūs mums pietrūksiet!»

Draudzība turpinās, uzturam sakarus ar projekta koordinatori, ar Billerbekas jauniešiem un ar nepacietību gaidām viņus savā skolā maija sākumā. Viesošanās Vācijā skolēniem deva atziņu par vācu valodas kā svešvalodas nozīmīgumu.

Lolita Krēmere

Apmaiņas programmas dalībnieku pārdomas pēc brauciena

Spilgtākie iespaidi Billerbekā
Justīne Kante (9. klase): «Man ļoti patika visas pavadītās dienas Billerbekā, bet visvairāk atmiņā ir palikuši kopīgie brīži, pastaigas pa pilsētu, skolas apmeklējumi, izklaide ar vienaudžiem.»
Jānis Kozlovs (9. klase): «Kopīgais vakars boulinga zālē, jo tur mēs visi kopīgi viens otru iepazinām vēl vairāk.»
Ar ko Vācija pārsteidza?
Kintija Liepiņa (9. klase): «Ar draudzīgajiem cilvēkiem, pozitīvo attieksmi un vēlmi uzzināt ko vairāk par Latviju.»
Roberts Jansons (9. klase): «Ar tās skaistumu un tīrību.»
Kā juties vācu viesģimenē?
Jānis Kļaviņš (9. klase): «Jutos labi. Viņi ir ļoti laipni, un es gribētu vēlreiz aizbraukt ciemos.»
Jānis Kozlovs: «No sākuma biju uztraucies, bet pēc tam izrādījās, ka viņi ir ļoti sirsnīgi un atvērti cilvēki.»
Elīza Arāja (9.klase): «Savā vācu ģimenē jutos ļoti labi un ātri varēju iejusties. Ģimene bija ļoti draudzīga un jauki mani uzņēma.»
Kas skolā šķita pats interesantākais?
Justīne Kante: «Savādi likās tas, ka skolēni uz skolu ņem savu pārtiku un tādas ēdnīcas kā mums viņiem nav. Man šķita, ka mums Latvijā vienā mācību stundā jāapgūst vairāk zināšanu, nekā vācu skolēniem.»
Jānis Kozlovs: «Mācību stundās skolēni pārsvarā visu darbu veic grupās, un klases ir ļoti modernas. Skolēniem, jau ienākot skolā, jābūt izslēgtam mobilajam telefonam.»
Māris Retiķis (9. klase): «Interesanti šķita, ka viņiem nav viena garderobe, bet pie katras klases ir pakaramie virsdrēbēm, un stundās viņi strādā ļoti patstāvīgi.»


Vairāk fotogrāfijas no apmaiņas brauciena skatiet šeit>>




      Atpakaļ