Dzimtmisas pamatskola,
Dzimtmisa, Iecavas novads,
Latvija, LV-3913

+371 639 46129,
skola@dzimtmisa.lv
 
 

Aktualitātes

Dzimtmisā mācās dzīvot zaļi
26.04.2013


Iecavas novada Dzimtmisas pamatskolu šonedēļ apmeklēja Eiropas Savienības mūžizglītības programmas «Comenius» projekta «Taupi enerģiju - planētas nākotne ir tavās rokās» partneri no septiņām valstīm.

Skolēni un pedagogi no Somijas, Turcijas, Ungārijas, Islandes, Čehijas, Vācijas un Polijas šajā laikā iepazinušies ar ūdeņu attīrīšanas iekārtām Bolderājā, siltuma un elektroenerģijas ražošanu Getliņos, kā arī citiem atjaunojamo resursu izmantošanas veidiem.

Vizītes kulminācija bija 23. aprīlī, kad projekta dalībvalstu pārstāvji parkā pie Dzimtmisas skolas stādīja Iecavas kokaudzētavas «Skujenieki» dāvātos koku stādus. Tos katra valsts saņēma izlozes kārtībā.

«Kaut ko tādu pati daru pirmo reizi,» stādot ceriņlapu katalpu, atklāja turciete Tugba Agcioglu. «Stambulā viss ir apbūvēts un zaļumi sastopami tikai parkos un apstādījumos. Mani vecāki dzīvo Vācijā, viņi savas mājas pagalmā ir iestādījuši vairākus kokus,» stāsta turciete.

Veicinot zaļo domāšanu, Tugbas dzimtenē projektā organizēta plastmasas pudeļu korķu vākšanas akcija, un čaklākie dalībnieki tikuši pie vērtīgām balvām.

Savukārt islandieši, saņemot pašu mazāko no kociņiem - bērzlapu kļavu, jokoja par sakritību: «Maziņš «krūmiņš» mazai nācijai.»

Uzrunātie islandieši - angļu valodas pasniedzēja Erla Bjorka Palsdotira un direktors Fridpjofurs Helgi Kārlsons - strādā Smaraskoli skolā 34 tūkstošus iedzīvotāju lielajā Kopavoguras pilsētā, kas atrodas uz dienvidrietumiem no galvaspilsētas Reikjavīkas.

«Strādājam pie tā, lai izglītotu sabiedrību - kā samazināt atkritumu daudzumu, kā tos šķirot. Prieks par to, ka cilvēki iemācījušies lieki nededzināt gaismu, kā arī papīru apraksta no abām pusēm. Cenšamies izmantot visu, ko daba dod, piemēram, mitekļu apsildei izmanto karsto geizeru ūdeni,» savas valsts pieredzē dalās Erla. Viņasprāt, vislielāko postu Islandes dabai nodara gazolīna noplūde no kuģiem un laivām.

«Neraugoties uz attālumu, islandiešiem Baltijas valstis ir kā kaimiņi. Uzskatu, ka mums - mazajām valstīm - vajag turēties kopā, ir daudz, ko citam no cita mācīties, kā arī plašas sadarbības iespējas,» uzskata Fridpjofurs Helgi Kārlsons. Lielākais pārsteigums Latvijā viņam bijis islandiešu ēdieni kādā Jūrmalas restorānā: «Protams, tie bija pielāgoti vietējai gaumei, taču tajā pašā laikā saglabāta to īpašā garša. Ja grib doties ceļojumā uz Islandi, tad iesākumam pietiks ar mūsu virtuvi.»

«Mūsu skola projektā iesaistās otro gadu. Pagājušajā gadā mūsu skolēni devās uz Vāciju, Čehiju un Poliju. Būtībā tajā iesaistās visi, gan pirmā klase, kas sagatavoja uzvedumu «Nepiesārņo apkārtni!», gan 8. klases zēni, kas taisīja prezentāciju par alternatīvās enerģijas veidiem. Šajā laikā ir radītas vairākas galda spēles, kā arī skolā ir izlikti informatīvi plakāti par katru no projektā iesaistītajām valstīm,» informē Dzimtmisas pamatskolas direktores vietniece Lolita Krēmere.

Projektā tapusi arī mājaslapa www.future-in-hands.eu, kurā iesaistītās dalībvalstis apkopojušas savus pētījumus un pieredzi par alternatīvo enerģiju, enerģijas taupīšanu, atkritumu šķirošanu, dažādiem mērījumiem, cik un kādā veidā ko var ietaupīt. L. Krēmera atklāj, ka atsaucība ir liela, dalībnieki sūta tik daudz bilžu par paveikto, ka atsevišķu mājaslapas sadaļu ielādēšana prasa laiku.

Avots: www.bauskasdzive.lv





      Atpakaļ